Tava laulība briesmās, jeb sveiciens Valentīndienā!

Bībele sākas ar laulību un beidzas ar laulību. Iesākumā Dievs pats iedibināja laulību Ādama un Ievas starpā (1. Moz 2:22). Atklāsmes grāmata noslēdzās ar Jēra laulībām ar Baznīcu (Atkl. 21:2)

Pēdējo desmitgažu laikā sabiedriskās zinātnes novērojušas un rūpīgi dokumentējušas to, kas bijis zināms jau kopš iesākuma, – ka Dieva iedibinātā laulība ir pati svarīgākā institūcija jebkuras sabiedrības labklājībai. Tieši tā, jebkuras sabiedrības pastāvēšanai un uzplaukumam. Turklāt, laulības pienesums tālu pārsniedz tos labumus, kurus parasti iedomājamies.

Jā, laulībā dzīvojošie cilvēki vidēji ir laimīgāki, bet arī dzīvo ilgāk, ir veselīgāki, gan fiziski, gan psihiski, labāk nodrošināti, ar piepildītāku seksuālo dzīvi, bez tam, pakļauti daudz mazāk dažādiem riskiem, atkarībām, negadījumiem, vardarbībai, STS, dzīvo ilgāk, utt. Laulībā vīrieši spēj realizēt Dieva doto vēlmi uzņemties atbildību un bruņnieciski rūpēties un gādāt par mīļoto sievieti, pateicībai saņemot viņas cieņu. Laulībā, vīru mīlētas un sargātas, sievietes spēj piepildīt savas sirds vēlmes, gan dāvājot dzīvību bērniem, gan atbalstot vīrus, gan dzīvojot sabiedriski aktīvu dzīvi.

Pat ja to nespējam noformulēt un izteikt vārdos, tad sirdī, vai lai kā mēs nosauktu mūsu būtības dziļāko daļu, cilvēki tiecas pēc uzticīga partnera, pēc mīlestības, pēc iespējas ziedoties un dzīvot otram, lai darītu mīļoto cilvēku laimīgu. Mēs esam radīti tādai dzīvei. Kad tā dzīvojam, prieks, miers un piepildījums neizpaliek.

Tādējādi laulība kā institūcija ne tikai piedāvā optimālākos dzīves apstākļus ikvienam pieaugušajam, bet vienlaikus kalpo visas sabiedrības labumam. Tā māca dzīvot ne tikai sev, bet arī otram, tā audzinot spēju rēķināties un rūpēties par citiem. Ikviena sabiedrība ir ieguvēja, ja tajā ir vairāk veselīgu, laimīgu, viens otru atbalstošu cilvēku, kuri ne tikai nerada problēmas citiem, bet arī godprātīgi iegulda savus resursus kopējā labuma vairošanā.

Tas viss šķiet tik pašsaprotami. Vai tad nē? Protams. Pat ja kādam tas nešķiet tik pašsaprotami, tad nav iespējams apstrīdēt daudzu desmitu gadu laikā uzkrātos pētījumu datus, kas apliecina šo mūžseno patiesību. Tas tā ir. Tā šī pasaule darbojās, jo tāds ir Radītāja dizains mūsu dzīvēm.

Ko tālāk? Šo informāciju zinot ikvienai sabiedrībai vajadzētu visos iespējamajos veidos stiprināt un atbalstīt laulības institūciju, mācīt par tās labumiem, gatavot jauno paaudzi laulības dzīvei, pabalstīt laulības, sargāt sabiedrību no tām ietekmēm, kas var apdraudēt laulības institūciju, utt.

Bet, lai cik neracionāli un mulsinoši tas nešķistu, un par to brīnās pat daudzi sekulāri sociologi, Rietumu pasaulē būs grūti atrast kaut vai vienu valdību, kura tiešām censtos atbalstīt laulību. Tādu nav! Nav un viss!

Bet, ja netiek atbalstīta laulība, kas tad?! Ohoho! Ir neiespējami bloga rakstiņā uzskaitīt visas aplamības, kādas mūsdienu sabiedrība pieņēmusi kā neapstrīdamas dogmas un no sirds cenšas kultivēt, tāpēc pieminēsim tikai dažas.

Pārspīlēts individuālisms. Mēs esam radīti, lai dzīvotu citiem. Tieši nesavtīga kalpošana tuvākajam dod patiesu laimes sajūtu. Ir labi, ja tiek radīti apstākļi katram cilvēkam realizēt Dieva doto potenciālu, darbojoties visas sabiedrības labā, diemžēl šodien tiek sludināts, ka viss šajā pasaulē ir tikai tevis un tavas laimes dēļ. Tev pienākas! Tā fokusējoties uz indivīdu un viņa ‘tiesībām’ uz laimi, ar to pašu šim indivīdam tiek laupīta iespēja būt patiesi laimīgam.

Pirmslaulību kopdzīve kā norma. Varam vien neizpratnē noplātīt rokas. Tas pierādījies atkal un atkal, ka kohabitācija ir drošs ceļš nevis uz laimīgu laulību, bet projām no tās. Tā darbojās uz vienu roka ar vīriešu nevēlēšanos uzņemties atbildību, vienlaicīgi baudot it kā laulības labumus un paralēli meklējot, vai negadīsies kāds gardāks ‘kumosiņš’. Varam jau skandināt nodrillēto ‘patiesai mīlestībai papīrs nav vajadzīgs’, bet varam to izteikt arī pēc būtības kā – ‘es tevi nemīlu tik ļoti, lai apņemtos rūpēties par tevi līdz mūža beigām.’ Punkts.

Sekss kā izklaide. Ar dzimstības kontroles līdzekļu attīstību 20. gadsimta otrajā pusē sekss tika nodalīts no prokreācijas. Seksuālās revolūcijas laikā, un radikālajam feminismam vēl arvien lejot eļļu ugunī, sekss tika nostādīts vienā kategorijā ar citiem izklaides veidiem. Diemžēl, lai ko mēs iedomātos, seksuālās attiecības padara vīrieti un sievieti par vienu miesu. Gadījuma dzimumsakari ir riskanti un kaitīgi arī vīriešu fiziskajai un psihiskajai veselībai, bet sievietēm tie ir vienkārši destruktīvi. Ar katru šādu sakaru proporcionāli samazinās cerības uz stabilu un laimīgu laulības dzīvi. Tā tas vienkārši ir, faktiem neko nepadarīsi. Taču no tiem var mācīties.

Radikāla autonomija. Ideja, ka cilvēks ir pats savs radītājs. Esam tiesīgi izvēlēties visu, ko vēlamies, nekas nedrīkst būt uzspiests. Viss, ko neesam izvēlējušies, ir mūsu brīvības ierobežošana. Ģimeni neesam izvēlējušies. Dzimumu neesam izvēlējušies. No šīm važām jātiek vaļā. Jārada pašam sava identitāte. „Jūs būsiet kā dievi…” Jādara tikai tas, ko tajā brīdī kārojam. „Paši zināsiet, kas labs, kas ļauns…” Varam pamēģināt laulību, ja gribās, ja apnīk, nost ar važām! Brīvību! Mēs paši…

Radikālais feminisms, kas sludina, ka vīriešu un sieviešu starpā nav atšķirību, ka esam savstarpēji aizvietojami, ka sievietēm ir jādara viss tas pats, kas vīriešiem, lai viņas atgūtu zaudēto varu un kļūtu par īstām sievietēm. Bet kurš cieš no šiem meliem? Tas lielum lielais sieviešu vairums, kuras neskatoties uz šo indējošo propagandu par visu vairāk vēlētos būs sievas un mammas, bet tagad jūtās neveikli, jo viņu sapņi nesaskan ar ‘īsto sieviešu’ ideāliem.

Zinātnisms (fanātiska ticība zinātnei), kurš proponē uzskatu, ka tas, ko nevar izpētīt ar zinātnisko metodi, nav nopietni vērā ņemams. Tā kā dabas zinātnes nespēj izpētīt laulību, tad laikam jāpieņem, ka laulība kā institūcija nav vērā ņemama. Gan jau evolūcija visu saliks pa vietām, gan jau nonāksim pie tādām cilvēku kopdzīves formām, kādas būs izdzīvošanai piemērotākās. Kā jau iepriekš minēts, socioloģija, kas arī gribētu saukties par zinātni, tomēr ir novērojusi, ka Dieva iedibinātā laulība ne tikai darbojās, bet arī nes vis-labākos augļus gan indivīdiem, gan sabiedrībai.

Vien-dzimumu seksuālo attiecību propaganda. Ak vai, cik lielu ļaunumu nodara šie meli! Dedzīgie homofobu mednieki varētu būt līdzjūtīgāki pret tiem, kurus uzskata par savējiem! Publicējiet datus par to, ko šis dzīves veids patiesībā nodara tā piekopējiem, kāds ir vardarbības līmenis homoseksuāļu vidē, pašnāvību līmenis, STS saslimšanas gadījumi, AIDS, depresijas, narkotiku un alkohola atkarības, par cik gadiem īsākas ir dzīves, utt. Kurš ko tādu vēlētu saviem ienaidniekiem, kur nu vēl draugiem?! Bet grēkam nav draugu, ir tikai upuri. Varētu pajautāt, kura valdība gan šādu likteni novēlētu saviem pilsoņiem? Atbilde, – šķiet ka gandrīz visas Rietumu pasaulē.

Konsūmerisms, kurš māca, ka laime un piepildījums nāk no ārpuses, ja vien iegūstam kāroto, pamazām arī seksu un laulību novienādojot ar precēm, vai pakalpojumiem. Tā arī partnerus pamazām sākam uzlūkot kā pirkumus. Lietojam, kamēr dod, ko vēlos, bet ja ir labāks piedāvājums, kāpēc nē? Ikviens cilvēks pēc neilgām pārdomām var secināt, ka laime, prieks un miers ir iekšējs stāvoklis, ja dzīvojām saskaņā ar Dieva iedibināto kārtību, un to nevar nopirkt ne par kādu naudu. Bet, ja ikdienā kāds skandina, ka melns ir balts, ar laiku tam noticam.

Šo sarakstu varētu turpināt ar evolūcijas teorijas daudzveidīgo ietekmi, ar visu veidu autoritātes noniecināšanu, patiesības relativizēšanu, pronogrāfijas epidēmisko izplatību, kristīgā pasaules mērķtiecīgu izstumšanu no publiskās telpas, it kā tam nebūtu saistības ar reālo dzīvi, utt., utt., utt. Visas šīs ideoloģijas posta laulību. Neviens nav pasargāts no to ietekmes. Tās nemanāmi, bet soli pa solim maina mūsu uzskatus un posta laulības institūciju. Traka, traka, traka ir pasaule. Paš-destruktīva.

Visu šo, un daudzu citu ideoloģiju rezultātā laulības dievišķais spožums ir apklāts ar biezu netīru melu kārtu. Mīlestība ir atdalīta no laulības, sekss atdalīts no mīlestības un … mēs, pazaudējuši Dieva gudrību, destruktīvu ideoloģiju apstulboti, esam atdalīti no iespējas būt patiesi laimīgiem. Ja nesaproti, kāda ir realitāte, kāda ir patiesība, kā gan vari cerēt uz laimīgu dzīvi?! Tā nu esam nolemti nelaimīgai eksistencei vergojot melīgām ideoloģijām.

Par laimi laulības institūcija nekur nepazudīs. Tā ir labā ziņa. Lai kādi likumi tiktu pieņemti, lai kādas destruktīvas ideoloģijas un uzvedības tiktu atbalstītas publiskajā telpā, laulība paliks. Vēlme būt kopā ‘līdz nāve mūs šķirs’ ir ieausta mūsu būtībā. To nav iespējams izdzēst. Tāpēc arī šodien daudzo melu vidū svinam svētkus par godu patiesai mīlestībai.

Laulība nepazudīs, bet tik daudzi, jo daudzi tiek pievilti, tik daudziem tiek laupītas laimīgas un priekpilnas dzīves. Tik daudz likteņu, gan pieaugušo, gan bērnu tiek sakropļoti. Kā vārdā? Pēc kādas loģikas vadoties? Ja Bībele mums neatklātu, kas ir grēks, un cik aklus tas mūs padara, šo pasaules neprātu nebūtu iespējams nedz saprast, nedz izskaidrot.

Mēs esam tik ļoti salauzti, tik ļoti ievainoti, gluži kā pravietis Jesaja rakstīja: „Kādēļ gribat, ka jūs vēl sit? Kādēļ vēl pretojaties? Ik galva ir slima, ik sirds sasirgusi! No kāju pēdām līdz galvai nav veselas vietas! Brūces un rētas, sasitumi un pušumi, neizspiesti un nepārsieti, ar eļļu nemiekšķēti!” (Jes. 1:5-6)

Šie vārdi precīzi apraksta mūsu sabiedrību. Par laimi, Dievs ir Dievs Radītājs. Viņš ir apsolījis atjaunot visu radību. Dziedināt mūsu brūces, gan indivīdiem, gan sabiedrībai. Tas ir Baznīcas uzdevums šodien, atklāt šīs brūces ar bauslību un dziedināt tās ar Evaņģēliju. Svaidīt mūsu pušumus ar Dieva mierinošo Vārdu un pārsiet tās ar Svēto Garu. Vienlaikus ir nepieciešams apzināties, cik daudzpusējus uzbrukumus šobrīd piedzīvo laulības institūcija. Ja nezinām, kas ir ienaidnieki, ir neiespējami aizstāvēties. Ja nepazīstam slimību, nevaram piemeklēt zāles. Ja šo apzināmies, mūsu izredzes kļūst daudz labākas.

Šodien svinam Valentīna dienu. Šodien tik daudzas sirdis iemirdzas mīlestībā. Lai Dievs Tēvs dāvā mums savu gudrību, lai Dievs Dēls šķīstī mūs no grēkiem un dziedina mūsu brūces, lai Dievs Svētais Gars atdara mūsu acis redzēt, cik liela dāvana mums dota, – laulība. Lai šādi atjaunoti un stiprināti mēs spētu to baudīt par svētību gan sev, gan tuvākajiem, gan sabiedrībai.

Autors: Guntars Baikovs